Dimanta slīpēšanas vēsture
Avots: "Briljanti dārgakmeņi", Patrick Voillot, izdevniecība: "Издательство Астрель", 2001
„Briljanta” slīpējumu izgudroja Venēcijā. Sākumā neapstrādātam dimantam noslīpēja stūrus, tad meistars noteiktā kārtībā noslīpēja visas 57 akmens šķautnes. Lai noslīpētu briljantu, kas svērtu 1 karātu, ir jāapstrādā dimants, kura svars ir ap 2,5 karātiem.
Mūsdienās klasiskam briljantam ir 57 šķautnes, no kurām 33 ir augšpusē (uz „kronīša”) un 24 - apakšpusē (uz „paviljona”). „Kronīša” funkcija ir sadalīt gaismu dažādās krāsās, bet „paviljona” funkcija - atstarot gaismu caur dimanta virspusi.
Briljanta raksturojums
Briljantu vērtība ir atkarīga no četrām īpašībām - Carat, Color, Clarity, Cut, tātad, masas, krāsas, dzidruma un slīpējuma parametriem. Briljantu klasifikācija, kas ir balstīta uz šīm īpašībām, tiek saukta «4С». Jāņem vērā, ka jebkurā gadījumā briljanta cena būs atkarīga no vienošanās.
Karāti (Carat)
Briljanta masa tiek mērīta karātos, saīsinājums ct. Pats vārds „karāts” cēlies no koka sēklu nosaukuma, kas senos laikos kalpoja par svara etalonu dimantiem. Viens karāts ir vienāds ar 0,2 gramiem.
![]() |
0,03ct | 2mm |
![]() |
0,1ct | 3mm |
![]() |
0,3ct | 4,3mm |
![]() |
0,5ct | 5,2mm |
![]() |
1ct | 6,5mm |
![]() |
1,5ct | 7,5mm |
![]() |
2ct | 8,22mm |
![]() |
3ct | 9,4mm |
Krāsa (Color)
Briljantu krāsu iedala divās grupās - tradicionālās krāsas un fantāziju krāsas. Pirmā grupa ietver bezkrāsas un visu dzelteno toņu krāsu skalu. Otra grupa ietver zaļas, zilas, rozā un sarkanas krāsas briljantus.
| D | E | F | G | H | I | J |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
| exc. white + | exc. white | rare white + | rare white | white | slightly tinted white | |
| K | L | M | N-O | P-R | S-Z | |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
|
| tinted white | tinted color | |||||
Dzidrums (Clarity)
Dzidrums ir viens no būtiskākajiem briljanta kvalitātes parametriem un tiek noteikts pēc defektu esamības/neesamības akmenī. Lai noteikt defektu skaitu un izmēru tiek izmantota 10-kārt palielināmais stikls. Briljantu dzidruma vērtēšanai izmanto GIA sistēmu:
| Apzīmējums | Dzidruma grupa | Dzidruma raksturojums |
|---|---|---|
| F | Flawless (безупречно чистый) | Novērojot ar 10-kārt palielināmo stiklu ieslēgumi nav redzami |
| IF | INTERNALLY FLAWLESS (чистый) | Novērojot ar 10-kārt palielināmo stiklu nav redzamu iekšējo ieslēgumu, ir redzami nebūtiski virsmas defekti, kas var būt novērsti atkārtoti slīpējot. |
| VVS1 VVS2 | VERY, VERY SMALL INCLUSIONS (Едва-едва заметные включения) | Novērojot ar 10-kārt palielināmo stiklu caur VVS1 klases akmeņu virspusi ieraudzīt ieslēgumus ir ļoti grūti, tos var ieraudzīt tikai skatoties caur paviljonu. VVS2 klases akmeņiem ir grūti ieraudzīt ieslēgumus skatoties caur virspusi. |
| VS1 VS2 | VERY SMALL INCLUSIONS (Мельчайшие вкрапления) | Novērojot ar 10-kārt palielināmo stiklu var ieraudzīt sīkas „spalvas” vai „mākoņus”. |
| SI1 SI2 | SMALL INCLUSIONS (Небольшие дефекты) | Novērojot ar 10-kārt palielināmo stiklu var viegli ieraudzīt sīkus ieslēgumus, retos gadījumus tos var ieraudzīt arī ar „neapbruņotu” aci. |
| I1 I2 I3 | IMPERFECT (имеются явные включения) | Novērojot ar 10-kārt palielināmo stiklu var viegli ieraudzīt ieslēgumus, tos var ieraudzīt arī ar „neapbruņotu” aci. |
Slīpējums (Cut)
Akmens slīpējuma vērtējumā galveno lomu spēle nevis tā forma (apaļa, princese, utt.), bet tā izpildīšanas kvalitāte. No tā, cik kvalitatīvi un ģeometriski precīzi briljants ir slīpēts, ir atkarīgs tā spīdums un mirdzums.
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
| BRILLIANT | OVAL | MARQUISE | PEAR |
| apaļš | ovāls | marķīzs | bumbierveidīgs |
![]() |
![]() |
![]() |
|
| HEART | PRINCESS | EMERALD | |
| sirdsveidīgs | princese | smaragda | |
Par zelta provi
Latvijā zelta provēšanai izmanto zelts procentuāla sastāva rādītājus. Tā, 585. zelts prove nozīmē, ka sakausējumā ir 585/1000 daļas zelts un 415/1000 daļas ligatūras. Citās valstīs izplatītāka ir karātu sistēma, kurā tīrais zelts tiek apzīmēs ar 24K (karātiem). Abu sistēmu atbilstības tubula ir redzāma zemāk:
| Karātu sistēma | Prove |
|---|---|
| 9k | 375 |
| 14k | 585 |
| 18k | 750 |
| 22k | 950 |
Saderināšanas gredzens, vēsture un tradīcijas
Saderināšanas simbolu, tajā skaitā gredzenu, izmantošana bija populāra vēl antīkā Grieķijā un Romā, bet astotajā gadsimtā Pāvests Nikolas I izsludināja zelta saderināšanas gredzenu izmantošanu, kas demonstrētu topošā līgavaiņa spēju nodrošināt ģimenes labklājību. Saderināšanas gredzena izmantošanu dokumentos pieminēja arī Austrijas Erchercogs Maksimiliāns, kad bildināja Burgundijas Hercogieni Mariju 1477.gadā.
Līdz 20.gadsimtam bija populāra arī cita saderināšanas dāvana – uzpirkstenis. Savukārt saderināšanas gredzens ar briljantu kļuva populārs tikai 1930.-os gados.
Saderināšanas gredzena izgatavošanu visbiežāk pasūta topošais līgavainis, bet dažreiz jaunais pāristo dara kopā. 20.gadsimta sākumā tika uzskatīts, ka saderināšanās gredzena cenai jābūt līdzvērtīgai līgavaiņa divu-trīs mēnešu ienākumiem. 2007.gadā Amerikā (kur saderināšanas gredzenus saņem 80% sievietes, kuras tiek bildinātas) vidēja gredzena cena bija US$2,100.
Saderināšanas gredzena cena, protams, ir atkarīgā no izmantotiem materiāliem, būtiskāko tās daļu veido akmens (vai akmeņu) cena. Savukārt akmeņu cenas ir atkarīgas galvenokārt no to kvalitātes un izmēra (masas karātos). Tā briljantiem ir precīza klasifikācija pēc četrām īpašībām - masas, krāsas, dzidruma un slīpējuma parametriem (sk.”Briljanta raksturojums”). Tādiem akmeņiem, kā rubīni, safīri un smaragdi ir citas vērtības noteikšanas īpašības. Šie akmeņi dažreiz tiek izvēlēti saderināšanās gredzena izgatavošanai vadoties pēc ģimenes tradīcijām vai arī sekojot personīgām vēlmēm.
Klasiskie saderināšanas gredzenu veidi ir:
- ar vienu akmeni (Solitaire),
- ar centrālo un diviem mazāka izmēra akmeņiem sānos (Trinity, vai Trilogy),
- ar daudziem akmeņiem apkārt gredzenam, vienā vai vairākas rindās (Bands),
- ar centrālo un daudziem mazāka izmēra akmeņiem.
Kādus aspektus būtu jāņem vērā pasūtot saderināšanās gredzenus? Mūsu juvelieris iesaka:
- Ja līgavainis pasūta saderināšanās gredzenu kā pārsteigumu topošai līgavai, būtu jāzina viņas pirksta izmērs: var paņemt kādu no gredzeniem, kuru otrā pusīte valkā uz attiecīgā pirksta, un jāņem to līdzi uz darbnīcu, lai varētu noteikt pēc iespējas precīzu izmēru;
- Būtu jāņem vērā kādam metālam, tā krāsai un akmeņiem topoša līgava dod priekšroku – vai viņai jau ir citi juvelierizstrādājumi, kurus viņa valkā ikdienā, vai ir kādreiz izteikusi savas vēlmes;
- Jāpadomā, vai saderināšanās gredzens pēc laulības tiks valkāts kopā ar laulības gredzenu, vai atsevišķi, uz cita pirksta. Saderināšanās un laulību gredzenus var taisīt tā, lai kopā tie izskatītos kā komplekts, vai veidotu vienotu veselumu.
- Lai uzzinātu, cik greznu saderināšanās gredzenu var atļauties iekļaujoties plānotā budžeta robežās, vai arī cik varētu izmaksāt noskatītā gredzena modeļa izgatavošana, būtu jāatnāk uz darbnīcu vai arī jāatsūta vēlamā gredzena modeļa bildi pa e-pastu, norādot pirksta aptuveno izmēru, vēlamos izmantotos materiālus (zelta krāsu, provi un akmeņu veidu, krāsas un izmēru). Juvelieris var aprēķināt aptuvenās gredzena izmaksas, ka arī sniegt ieteikumus. Ja izšķirošais faktors pasūtot saderināšanas gredzenu ir atvēlētais budžets, lūdzu, paziņojiet vēlamo summu juvelierim, un viņš varēs ieteikt kādu gredzenu var izgatavot nepārsniedzot budžetu.
- Būtu jāatceras, ka juveliera konsultācijas ir bez maksas, un tās Jumsvar palīdzēt izvairīties no liekiem tēriņiem un problēmām iegādājoties saderināšanās gredzenu!
Latvijas proves biroja proves zīmogi
Avots: http://www.prove.lv/
Zelts, proves: 375; 585; 750; 916; 999
Sudrabs, proves: 800; 830; 925; 999
Pallādijs, proves: 500; 950
Platīns, proves: 850; 900; 950; 999
Gredzenu izmēri dažādās valstīs
| ASV, Kanāda |
Lielbritānija, Īrija |
Latvija, Krievija (iekšējais diametrs, mm) |
Iekšējais apkārtmērs (mm) |
|---|---|---|---|
| 3½ | G | 14,5 | 45,5 |
| 4 | H | 15 | 46,7 |
| 4½ | I | 15,5 | 48 |
| 4¾ | J | 15,5 | 48,7 |
| 5¼ | K | 16 | 49,9 |
| 5¾ | L | 16,5 | 51,2 |
| 6¼ | M | 16,5 | 52,5 |
| 6¾ | N | 17 | 53,8 |
| 7¼ | O | 17,5 | 55 |
| 7¾ | P | 18 | 56,3 |
| 8¼ | Q | 18,5 | 57,6 |
| 8¾ | R | 19 | 58,9 |
| 9¼ | S | 19 | 60,1 |
| 9¾ | T | 19,5 | 61,4 |
| 10¼ | U | 20 | 62,7 |
| 10¾ | V | 20,5 | 64 |
| 11¼ | W | 21 | 65,2 |
| 11¾ | X | 21 | 66,5 |
| 12¼ | Y | 21,5 | 67,8 |
| 12¾ | Z | 22 | 68,4 |
Juvelierizstrādājumu kopšana
Juvelierizstrādājumos tiek izmantoti dārgmetālu sakausējumi, kas ir diezgan mīksti (īpaši augstas proves sakausējumi), tāpēc izstrādājumiem ārti pazūd spīdums un pulējums. Nepieļaujiet kosmētisko līdzekļu nokļūšanu uz juvelierizstrādājumiem. Izstrādājumus ar dabīgajiem dārgakmeņiem ir jāsargā no aukstas temperatūras iedarbības un ilgstošas atrašanās gaismas avotu tuvumā. Briljanti, smaragdi un hrizolīti ir trausli un var sašķelties no sitiena. Nekāda gadījumā neizmantojiet juvelierizstrādājumus pudeļu atkorķēšanai!
Ja izstrādājuma akmens ir zaudējis savu spīdumu, to ir nepieciešams notīrīt: noskalojiet akmeni ar ūdens - ožamā spirta maisījumu (5-10 pilieni spirta uz glāzi ūdens) vai uz dažam stundām ielieciet siltā ziepju šķīdumā, tad noskalojiet un noslaukiet. Šādi var tīrīt izstrādājumus ar topāzu, berilu, akvamarīnu, ametistu, citrīnu, hrizolītu, granātu, turmalīnu un hrizoprazu.
Īpaši piesardzīgi nepieciešams apieties ar izstrādājumiem no dabīgā tirkīza, koraļļa un pērlēm. To krāsa var mainīties no kosmētikas, smaržām, ziepēm un citu ķīmisku vielu iedarbības, kā arī no saules gaismas. Izstrādājumus ar tirkīzu un koralli iesaka skalot tīrā, aukstā ūdenī un noslaucīt ar zamšādas lupatiņu vai flaneli. Tauku traipus no pērlēm var notīrīt, skalojot tos siltā, tīrā ūdenī un nožāvējot. Izstrādājumus ar emalju tīra ar zobu pulveri, pievienojot tam dažus pilienus ožamā spirta.
Vēl viena tīrīšanas metode ir ar ultraskaņu un speciālo šķīdumu pielietošanu, šādu tīrīšanu veic juvelieru darbnīcās.
Ievērojot šīs rekomendācijas un Jūsu juvelierizstrādājumi priecēs Jūs ilgus gadus.





















